Definify.com
Definition 2024
conligaturus
conligaturus
Latin
Participle
conligātūrus m (feminine conligātūra, neuter conligātūrum); first/second declension
- Alternative form of colligāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conligātūrus | conligātūra | conligātūrum | conligātūrī | conligātūrae | conligātūra | |
| genitive | conligātūrī | conligātūrae | conligātūrī | conligātūrōrum | conligātūrārum | conligātūrōrum | |
| dative | conligātūrō | conligātūrō | conligātūrīs | ||||
| accusative | conligātūrum | conligātūram | conligātūrum | conligātūrōs | conligātūrās | conligātūra | |
| ablative | conligātūrō | conligātūrā | conligātūrō | conligātūrīs | |||
| vocative | conligātūre | conligātūra | conligātūrum | conligātūrī | conligātūrae | conligātūra | |