Definify.com
Definition 2024
conprobaturus
conprobaturus
Latin
Participle
conprobātūrus m (feminine conprobātūra, neuter conprobātūrum); first/second declension
- Alternative form of comprobāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conprobātūrus | conprobātūra | conprobātūrum | conprobātūrī | conprobātūrae | conprobātūra | |
| genitive | conprobātūrī | conprobātūrae | conprobātūrī | conprobātūrōrum | conprobātūrārum | conprobātūrōrum | |
| dative | conprobātūrō | conprobātūrō | conprobātūrīs | ||||
| accusative | conprobātūrum | conprobātūram | conprobātūrum | conprobātūrōs | conprobātūrās | conprobātūra | |
| ablative | conprobātūrō | conprobātūrā | conprobātūrō | conprobātūrīs | |||
| vocative | conprobātūre | conprobātūra | conprobātūrum | conprobātūrī | conprobātūrae | conprobātūra | |