Definify.com
Definition 2024
detractaturus
detractaturus
Latin
Participle
dētractātūrus m (feminine dētractātūra, neuter dētractātūrum); first/second declension
- Alternative form of dētrectāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētractātūrus | dētractātūra | dētractātūrum | dētractātūrī | dētractātūrae | dētractātūra | |
| genitive | dētractātūrī | dētractātūrae | dētractātūrī | dētractātūrōrum | dētractātūrārum | dētractātūrōrum | |
| dative | dētractātūrō | dētractātūrō | dētractātūrīs | ||||
| accusative | dētractātūrum | dētractātūram | dētractātūrum | dētractātūrōs | dētractātūrās | dētractātūra | |
| ablative | dētractātūrō | dētractātūrā | dētractātūrō | dētractātūrīs | |||
| vocative | dētractātūre | dētractātūra | dētractātūrum | dētractātūrī | dētractātūrae | dētractātūra | |