Definify.com
Definition 2024
detractatus
detractatus
Latin
Participle
dētractātus m (feminine dētractāta, neuter dētractātum); first/second declension
- Alternative form of dētrectātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētractātus | dētractāta | dētractātum | dētractātī | dētractātae | dētractāta | |
| genitive | dētractātī | dētractātae | dētractātī | dētractātōrum | dētractātārum | dētractātōrum | |
| dative | dētractātō | dētractātō | dētractātīs | ||||
| accusative | dētractātum | dētractātam | dētractātum | dētractātōs | dētractātās | dētractāta | |
| ablative | dētractātō | dētractātā | dētractātō | dētractātīs | |||
| vocative | dētractāte | dētractāta | dētractātum | dētractātī | dētractātae | dētractāta | |
References
- detractatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- DETRACTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “detractatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.