Definify.com
Definition 2024
devies
devies
Latvian
Verb
devies
- 2nd person singular past indicative form of doties
- (with the particle esot) past conjunctive form of doties
- (with the particle būtu) past conditional form of doties
Participle
devies (invariable)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of devies
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | devies | devušies | devusies | devušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | devušos | devušos | devušos | devušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | devušās | devušos | devušās | devušos | |||||
| dative (datīvs) | — | — | — | — | |||||
| instrumental (instrumentālis) | — | — | — | — | |||||
| locative (lokatīvs) | — | — | — | — | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||