Definify.com
Definition 2024
devitaturus
devitaturus
Latin
Participle
dēvītātūrus m (feminine dēvītātūra, neuter dēvītātūrum); first/second declension
- about to avoid
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvītātūrus | dēvītātūra | dēvītātūrum | dēvītātūrī | dēvītātūrae | dēvītātūra | |
| genitive | dēvītātūrī | dēvītātūrae | dēvītātūrī | dēvītātūrōrum | dēvītātūrārum | dēvītātūrōrum | |
| dative | dēvītātūrō | dēvītātūrō | dēvītātūrīs | ||||
| accusative | dēvītātūrum | dēvītātūram | dēvītātūrum | dēvītātūrōs | dēvītātūrās | dēvītātūra | |
| ablative | dēvītātūrō | dēvītātūrā | dēvītātūrō | dēvītātūrīs | |||
| vocative | dēvītātūre | dēvītātūra | dēvītātūrum | dēvītātūrī | dēvītātūrae | dēvītātūra | |