Definify.com

Definition 2024

devito

devito

Latin

Verb

dēvītō ‎(present infinitive dēvītāre, perfect active dēvītāvī, supine dēvītātum); first conjugation

  1. I avoid
  2. I shun

Inflection

   Conjugation of devito (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēvītō dēvītās dēvītat dēvītāmus dēvītātis dēvītant
imperfect dēvītābam dēvītābās dēvītābat dēvītābāmus dēvītābātis dēvītābant
future dēvītābō dēvītābis dēvītābit dēvītābimus dēvītābitis dēvītābunt
perfect dēvītāvī dēvītāvistī dēvītāvit dēvītāvimus dēvītāvistis dēvītāvērunt, dēvītāvēre
pluperfect dēvītāveram dēvītāverās dēvītāverat dēvītāverāmus dēvītāverātis dēvītāverant
future perfect dēvītāverō dēvītāveris dēvītāverit dēvītāverimus dēvītāveritis dēvītāverint
passive present dēvītor dēvītāris, dēvītāre dēvītātur dēvītāmur dēvītāminī dēvītantur
imperfect dēvītābar dēvītābāris, dēvītābāre dēvītābātur dēvītābāmur dēvītābāminī dēvītābantur
future dēvītābor dēvītāberis, dēvītābere dēvītābitur dēvītābimur dēvītābiminī dēvītābuntur
perfect dēvītātus + present active indicative of sum
pluperfect dēvītātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēvītātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēvītem dēvītēs dēvītet dēvītēmus dēvītētis dēvītent
imperfect dēvītārem dēvītārēs dēvītāret dēvītārēmus dēvītārētis dēvītārent
perfect dēvītāverim dēvītāverīs dēvītāverit dēvītāverīmus dēvītāverītis dēvītāverint
pluperfect dēvītāvissem dēvītāvissēs dēvītāvisset dēvītāvissēmus dēvītāvissētis dēvītāvissent
passive present dēvīter dēvītēris, dēvītēre dēvītētur dēvītēmur dēvītēminī dēvītentur
imperfect dēvītārer dēvītārēris, dēvītārēre dēvītārētur dēvītārēmur dēvītārēminī dēvītārentur
perfect dēvītātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēvītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēvītā — — dēvītāte —
future — dēvītātō dēvītātō — dēvītātōte dēvītantō
passive present — dēvītāre — — dēvītāminī —
future — dēvītātor dēvītātor — — dēvītantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēvītāre dēvītāvisse dēvītātūrus esse dēvītārī dēvītātus esse dēvītātum īrī
participles dēvītāns — dēvītātūrus — dēvītātus dēvītandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēvītāre dēvītandī dēvītandō dēvītandum dēvītātum dēvītātū

References

Etymology

From dē- +‎ vītō.

Pronunciation

Similar Results