Definify.com
Definition 2024
dimetiens
dimetiens
Latin
Participle
dīmētiēns m, f, n (genitive dīmētientis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia | ||
| genitive | dīmētientis | dīmētientium | |||
| dative | dīmētientī | dīmētientibus | |||
| accusative | dīmētientem | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia | |
| ablative | dīmētiente, dīmētientī1 | dīmētientibus | |||
| vocative | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia | ||
1When used purely as an adjective.