Definify.com

Definition 2024


dimetior

dimetior

Latin

Verb

dīmētior (present infinitive dīmētīrī, perfect active dīmēnsus sum); fourth conjugation, deponent

  1. I measure (out or off)

Inflection

   Conjugation of dimetior (fourth conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dīmētior dīmētīris, dīmētīre dīmētītur dīmētīmur dīmētīminī dīmētiuntur
imperfect dīmētiēbar dīmētiēbāris, dīmētiēbāre dīmētiēbātur dīmētiēbāmur dīmētiēbāminī dīmētiēbantur
future dīmētiar dīmētiēris, dīmētiēre dīmētiētur dīmētiēmur dīmētiēminī dīmētientur
perfect dīmēnsus + present active indicative of sum
pluperfect dīmēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect dīmēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dīmētiar dīmētiāris, dīmētiāre dīmētiātur dīmētiāmur dīmētiāminī dīmētiantur
imperfect dīmētīrer dīmētīrēris, dīmētīrēre dīmētīrētur dīmētīrēmur dīmētīrēminī dīmētīrentur
perfect dīmēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect dīmēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dīmētīre dīmētīminī
future dīmētītor dīmētītor dīmētiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dīmētīrī dīmēnsus esse dīmēnsūrus esse
participles dīmētiēns dīmēnsus dīmēnsūrus dīmētiendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dīmētīrī dīmētiendī dīmētiendō dīmētiendum dīmēnsum dīmēnsū

References