Definify.com
Definition 2024
dissupaturus
dissupaturus
Latin
Participle
dissupātūrus m (feminine dissupātūra, neuter dissupātūrum); first/second declension
- Alternative form of dissipāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissupātūrus | dissupātūra | dissupātūrum | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūra | |
| genitive | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūrī | dissupātūrōrum | dissupātūrārum | dissupātūrōrum | |
| dative | dissupātūrō | dissupātūrō | dissupātūrīs | ||||
| accusative | dissupātūrum | dissupātūram | dissupātūrum | dissupātūrōs | dissupātūrās | dissupātūra | |
| ablative | dissupātūrō | dissupātūrā | dissupātūrō | dissupātūrīs | |||
| vocative | dissupātūre | dissupātūra | dissupātūrum | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūra | |