Definify.com
Definition 2024
enunciatus
enunciatus
Latin
Participle
ēnunciātus m (feminine ēnunciāta, neuter ēnunciātum); first/second declension
- Alternative form of ēnuntiātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnunciātus | ēnunciāta | ēnunciātum | ēnunciātī | ēnunciātae | ēnunciāta | |
| genitive | ēnunciātī | ēnunciātae | ēnunciātī | ēnunciātōrum | ēnunciātārum | ēnunciātōrum | |
| dative | ēnunciātō | ēnunciātō | ēnunciātīs | ||||
| accusative | ēnunciātum | ēnunciātam | ēnunciātum | ēnunciātōs | ēnunciātās | ēnunciāta | |
| ablative | ēnunciātō | ēnunciātā | ēnunciātō | ēnunciātīs | |||
| vocative | ēnunciāte | ēnunciāta | ēnunciātum | ēnunciātī | ēnunciātae | ēnunciāta | |