Definify.com
Definition 2025
erepens
erepens
Latin
Participle
ērēpēns m, f, n (genitive ērēpentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ērēpēns | ērēpentēs | ērēpentia | ||
| genitive | ērēpentis | ērēpentium | |||
| dative | ērēpentī | ērēpentibus | |||
| accusative | ērēpentem | ērēpēns | ērēpentēs | ērēpentia | |
| ablative | ērēpente, ērēpentī1 | ērēpentibus | |||
| vocative | ērēpēns | ērēpentēs | ērēpentia | ||
1When used purely as an adjective.