Definify.com
Definition 2024
exceptaturus
exceptaturus
Latin
Participle
exceptātūrus m (feminine exceptātūra, neuter exceptātūrum); first/second declension
- about to inhale
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exceptātūrus | exceptātūra | exceptātūrum | exceptātūrī | exceptātūrae | exceptātūra | |
| genitive | exceptātūrī | exceptātūrae | exceptātūrī | exceptātūrōrum | exceptātūrārum | exceptātūrōrum | |
| dative | exceptātūrō | exceptātūrō | exceptātūrīs | ||||
| accusative | exceptātūrum | exceptātūram | exceptātūrum | exceptātūrōs | exceptātūrās | exceptātūra | |
| ablative | exceptātūrō | exceptātūrā | exceptātūrō | exceptātūrīs | |||
| vocative | exceptātūre | exceptātūra | exceptātūrum | exceptātūrī | exceptātūrae | exceptātūra | |