Definify.com

Definition 2024

excepto

excepto

Latin

Participle

exceptō

  1. dative masculine singular of exceptus
  2. dative neuter singular of exceptus
  3. ablative masculine singular of exceptus
  4. ablative neuter singular of exceptus

Verb

exceptō ‎(present infinitive exceptāre, perfect active exceptāvī, supine exceptātum); first conjugation

  1. I take out or up
  2. I inhale

Inflection

   Conjugation of excepto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present exceptō exceptās exceptat exceptāmus exceptātis exceptant
imperfect exceptābam exceptābās exceptābat exceptābāmus exceptābātis exceptābant
future exceptābō exceptābis exceptābit exceptābimus exceptābitis exceptābunt
perfect exceptāvī exceptāvistī exceptāvit exceptāvimus exceptāvistis exceptāvērunt, exceptāvēre
pluperfect exceptāveram exceptāverās exceptāverat exceptāverāmus exceptāverātis exceptāverant
future perfect exceptāverō exceptāveris exceptāverit exceptāverimus exceptāveritis exceptāverint
passive present exceptor exceptāris, exceptāre exceptātur exceptāmur exceptāminī exceptantur
imperfect exceptābar exceptābāris, exceptābāre exceptābātur exceptābāmur exceptābāminī exceptābantur
future exceptābor exceptāberis, exceptābere exceptābitur exceptābimur exceptābiminī exceptābuntur
perfect exceptātus + present active indicative of sum
pluperfect exceptātus + imperfect active indicative of sum
future perfect exceptātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present exceptem exceptēs exceptet exceptēmus exceptētis exceptent
imperfect exceptārem exceptārēs exceptāret exceptārēmus exceptārētis exceptārent
perfect exceptāverim exceptāverīs exceptāverit exceptāverīmus exceptāverītis exceptāverint
pluperfect exceptāvissem exceptāvissēs exceptāvisset exceptāvissēmus exceptāvissētis exceptāvissent
passive present excepter exceptēris, exceptēre exceptētur exceptēmur exceptēminī exceptentur
imperfect exceptārer exceptārēris, exceptārēre exceptārētur exceptārēmur exceptārēminī exceptārentur
perfect exceptātus + present active subjunctive of sum
pluperfect exceptātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — exceptā — — exceptāte —
future — exceptātō exceptātō — exceptātōte exceptantō
passive present — exceptāre — — exceptāminī —
future — exceptātor exceptātor — — exceptantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives exceptāre exceptāvisse exceptātūrus esse exceptārī exceptātus esse exceptātum īrī
participles exceptāns — exceptātūrus — exceptātus exceptandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
exceptāre exceptandī exceptandō exceptandum exceptātum exceptātū

References

Portuguese

Pronunciation

Preposition

excepto

  1. Obsolete spelling of exceto

Spanish

Pronunciation

IPA(key): /ekˈsepto/, /eˈsepto/

Etymology

Borrowed from Latin exceptus.

Preposition

excepto

  1. except

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ekˈskep.toː/, [ɛkˈskɛp.toː]

Similar Results