Definify.com
Definition 2024
exceptatus
exceptatus
Latin
Participle
exceptātus m (feminine exceptāta, neuter exceptātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exceptātus | exceptāta | exceptātum | exceptātī | exceptātae | exceptāta | |
| genitive | exceptātī | exceptātae | exceptātī | exceptātōrum | exceptātārum | exceptātōrum | |
| dative | exceptātō | exceptātō | exceptātīs | ||||
| accusative | exceptātum | exceptātam | exceptātum | exceptātōs | exceptātās | exceptāta | |
| ablative | exceptātō | exceptātā | exceptātō | exceptātīs | |||
| vocative | exceptāte | exceptāta | exceptātum | exceptātī | exceptātae | exceptāta | |