Definify.com
Definition 2025
fastiditurus
fastiditurus
Latin
Participle
fastīdītūrus m (feminine fastīdītūra, neuter fastīdītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fastīdītūrus | fastīdītūra | fastīdītūrum | fastīdītūrī | fastīdītūrae | fastīdītūra | |
| genitive | fastīdītūrī | fastīdītūrae | fastīdītūrī | fastīdītūrōrum | fastīdītūrārum | fastīdītūrōrum | |
| dative | fastīdītūrō | fastīdītūrō | fastīdītūrīs | ||||
| accusative | fastīdītūrum | fastīdītūram | fastīdītūrum | fastīdītūrōs | fastīdītūrās | fastīdītūra | |
| ablative | fastīdītūrō | fastīdītūrā | fastīdītūrō | fastīdītūrīs | |||
| vocative | fastīdītūre | fastīdītūra | fastīdītūrum | fastīdītūrī | fastīdītūrae | fastīdītūra | |