Definify.com

Definition 2024


fastidio

fastidio

See also: fastidió

Italian

Noun

fastidio m (plural fastidi)

  1. trouble, bother, nuisance

Derived terms

Anagrams


Latin

Etymology

From fastīdium.

Pronunciation

Verb

fastīdiō (present infinitive fastīdīre, perfect active fastīdīvī, supine fastīditum); fourth conjugation

  1. I loathe, dislike, despise
  2. I disdain, scorn

Inflection

   Conjugation of fastidio (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīdiō fastīdīs fastīdit fastīdīmus fastīdītis fastīdiunt
imperfect fastīdiēbam fastīdiēbās fastīdiēbat fastīdiēbāmus fastīdiēbātis fastīdiēbant
future fastīdiam fastīdiēs fastīdiet fastīdiēmus fastīdiētis fastīdient
perfect fastīdīvī fastīdīvistī fastīdīvit fastīdīvimus fastīdīvistis fastīdīvērunt, fastīdīvēre
pluperfect fastīdīveram fastīdīverās fastīdīverat fastīdīverāmus fastīdīverātis fastīdīverant
future perfect fastīdīverō fastīdīveris fastīdīverit fastīdīverimus fastīdīveritis fastīdīverint
passive present fastīdior fastīdīris, fastīdīre fastīdītur fastīdīmur fastīdīminī fastīdiuntur
imperfect fastīdiēbar fastīdiēbāris, fastīdiēbāre fastīdiēbātur fastīdiēbāmur fastīdiēbāminī fastīdiēbantur
future fastīdiar fastīdiēris, fastīdiēre fastīdiētur fastīdiēmur fastīdiēminī fastīdientur
perfect fastīdītus + present active indicative of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīdītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīdiam fastīdiās fastīdiat fastīdiāmus fastīdiātis fastīdiant
imperfect fastīdīrem fastīdīrēs fastīdīret fastīdīrēmus fastīdīrētis fastīdīrent
perfect fastīdīverim fastīdīverīs fastīdīverit fastīdīverīmus fastīdīverītis fastīdīverint
pluperfect fastīdīvissem fastīdīvissēs fastīdīvisset fastīdīvissēmus fastīdīvissētis fastīdīvissent
passive present fastīdiar fastīdiāris, fastīdiāre fastīdiātur fastīdiāmur fastīdiāminī fastīdiantur
imperfect fastīdīrer fastīdīrēris, fastīdīrēre fastīdīrētur fastīdīrēmur fastīdīrēminī fastīdīrentur
perfect fastīdītus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present fastīdī fastīdīte
future fastīdītō fastīdītō fastīdītōte fastīdiuntō
passive present fastīdīre fastīdīminī
future fastīdītor fastīdītor fastīdiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives fastīdīre fastīdīvisse fastīdītūrus esse fastīdīrī fastīdītus esse fastīdītum īrī
participles fastīdiēns fastīdītūrus fastīdītus fastīdiendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
fastīdīre fastīdiendī fastīdiendō fastīdiendum fastīdītum fastīdītū

Descendants

References


Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /fasˈti.ðjo/
  • Rhymes: -iðjo

Etymology 1

From Old Spanish, borrowed from Latin fastīdium. Compare the inherited doublet hastío.

Noun

fastidio m (plural fastidios)

  1. annoyance; irritation

Etymology 2

Verb

fastidio

  1. First-person singular (yo) present indicative form of fastidiar.
Related terms