Definify.com
Definition 2024
fastiditus
fastiditus
Latin
Participle
fastīdītus m (feminine fastīdīta, neuter fastīdītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fastīdītus | fastīdīta | fastīdītum | fastīdītī | fastīdītae | fastīdīta | |
| genitive | fastīdītī | fastīdītae | fastīdītī | fastīdītōrum | fastīdītārum | fastīdītōrum | |
| dative | fastīdītō | fastīdītō | fastīdītīs | ||||
| accusative | fastīdītum | fastīdītam | fastīdītum | fastīdītōs | fastīdītās | fastīdīta | |
| ablative | fastīdītō | fastīdītā | fastīdītō | fastīdītīs | |||
| vocative | fastīdīte | fastīdīta | fastīdītum | fastīdītī | fastīdītae | fastīdīta | |
References
- fastiditus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “fastiditus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.