Definify.com
Definition 2025
fumaturus
fumaturus
Latin
Participle
fūmātūrus m (feminine fūmātūra, neuter fūmātūrum); first/second declension
- about to smoke
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | fūmātūrus | fūmātūra | fūmātūrum | fūmātūrī | fūmātūrae | fūmātūra | |
| genitive | fūmātūrī | fūmātūrae | fūmātūrī | fūmātūrōrum | fūmātūrārum | fūmātūrōrum | |
| dative | fūmātūrō | fūmātūrō | fūmātūrīs | ||||
| accusative | fūmātūrum | fūmātūram | fūmātūrum | fūmātūrōs | fūmātūrās | fūmātūra | |
| ablative | fūmātūrō | fūmātūrā | fūmātūrō | fūmātūrīs | |||
| vocative | fūmātūre | fūmātūra | fūmātūrum | fūmātūrī | fūmātūrae | fūmātūra | |