Definify.com
Definition 2024
immutaturus
immutaturus
Latin
Participle
immūtātūrus m (feminine immūtātūra, neuter immūtātūrum); first/second declension
- about to change
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | immūtātūrus | immūtātūra | immūtātūrum | immūtātūrī | immūtātūrae | immūtātūra | |
| genitive | immūtātūrī | immūtātūrae | immūtātūrī | immūtātūrōrum | immūtātūrārum | immūtātūrōrum | |
| dative | immūtātūrō | immūtātūrō | immūtātūrīs | ||||
| accusative | immūtātūrum | immūtātūram | immūtātūrum | immūtātūrōs | immūtātūrās | immūtātūra | |
| ablative | immūtātūrō | immūtātūrā | immūtātūrō | immūtātūrīs | |||
| vocative | immūtātūre | immūtātūra | immūtātūrum | immūtātūrī | immūtātūrae | immūtātūra | |