Definify.com
Definition 2024
impolitus
impolitus
Latin
Adjective
impolītus m (feminine impolīta, neuter impolītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | impolītus | impolīta | impolītum | impolītī | impolītae | impolīta | |
| genitive | impolītī | impolītae | impolītī | impolītōrum | impolītārum | impolītōrum | |
| dative | impolītō | impolītō | impolītīs | ||||
| accusative | impolītum | impolītam | impolītum | impolītōs | impolītās | impolīta | |
| ablative | impolītō | impolītā | impolītō | impolītīs | |||
| vocative | impolīte | impolīta | impolītum | impolītī | impolītae | impolīta | |
References
- impolitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- impolitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “impolitus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.