Definify.com
Definition 2024
indefinitus
indefinitus
Latin
Adjective
indēfīnītus m (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | indēfīnītus | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta | |
genitive | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnītī | indēfīnītōrum | indēfīnītārum | indēfīnītōrum | |
dative | indēfīnītō | indēfīnītō | indēfīnītīs | ||||
accusative | indēfīnītum | indēfīnītam | indēfīnītum | indēfīnītōs | indēfīnītās | indēfīnīta | |
ablative | indēfīnītō | indēfīnītā | indēfīnītō | indēfīnītīs | |||
vocative | indēfīnīte | indēfīnīta | indēfīnītum | indēfīnītī | indēfīnītae | indēfīnīta |
References
- indefinitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “indefinitus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.