Definify.com
Definition 2024
inminiturus
inminiturus
Latin
Participle
inminitūrus m (feminine inminitūra, neuter inminitūrum); first/second declension
- Alternative form of imminiturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inminitūrus | inminitūra | inminitūrum | inminitūrī | inminitūrae | inminitūra | |
| genitive | inminitūrī | inminitūrae | inminitūrī | inminitūrōrum | inminitūrārum | inminitūrōrum | |
| dative | inminitūrō | inminitūrō | inminitūrīs | ||||
| accusative | inminitūrum | inminitūram | inminitūrum | inminitūrōs | inminitūrās | inminitūra | |
| ablative | inminitūrō | inminitūrā | inminitūrō | inminitūrīs | |||
| vocative | inminitūre | inminitūra | inminitūrum | inminitūrī | inminitūrae | inminitūra | |