Definify.com
Definition 2024
inscitus
inscitus
Latin
Adjective
īnscītus m (feminine īnscīta, neuter īnscītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | īnscītus | īnscīta | īnscītum | īnscītī | īnscītae | īnscīta | |
genitive | īnscītī | īnscītae | īnscītī | īnscītōrum | īnscītārum | īnscītōrum | |
dative | īnscītō | īnscītō | īnscītīs | ||||
accusative | īnscītum | īnscītam | īnscītum | īnscītōs | īnscītās | īnscīta | |
ablative | īnscītō | īnscītā | īnscītō | īnscītīs | |||
vocative | īnscīte | īnscīta | īnscītum | īnscītī | īnscītae | īnscīta |
References
- inscitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- inscitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “inscitus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.