Definify.com

Definition 2024

See also: inspiret

inspirēt tr., 2nd conj., pres. inspirēju, inspirē, inspirē, past inspirēju

inspire, incite (to stimulate the creative powers of someone, to cause the desire to create, to work, to act)
lēnām, maigā balsī Nīkurs turpināja inspirēt savus padotos‎ ― slowly, with a gentle voice, Nīkurs continued to inspire his subordinates
inspire, inhale (to breathe in; to breathe into (something))
inspirēt gaisu‎ ― to inhale the air

conjugation of inspirēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	inspirēju	inspirēju	inspirēšu	—
2nd pers. sg.	tu	inspirē	inspirēji	inspirēsi	inspirē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	inspirē	inspirēja	inspirēs	lai inspirē
1st pers. pl.	mēs	inspirējam	inspirējām	inspirēsim	inspirēsim
2nd pers. pl.	jūs	inspirējat	inspirējāt	inspirēsiet, inspirēsit	inspirējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	inspirē	inspirēja	inspirēs	lai inspirē

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	inspirējot		Present Active 1 (Adj.)		inspirējošs
Past	esot inspirējis		Present Active 2 (Adv.)		inspirēdams
Future	inspirēšot		Present Active 3 (Adv.)		inspirējot
Imperative	lai inspirējot		Present Active 4 (Obj.)		inspirējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		inspirējis
Present	inspirētu		Present Passive		inspirējams
Past	būtu inspirējis		Past Passive		inspirēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāinspirē		Infinitive (nenoteiksme)		inspirēt
Conjunctive 1	esot jāinspirē		Negative Infinitive		neinspirēt
Conjunctive 2	jāinspirējot		Verbal noun		inspirēšana