Definify.com
Definition 2024
interiturus
interiturus
Latin
Participle
interitūrus m (feminine interitūra, neuter interitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | interitūrus | interitūra | interitūrum | interitūrī | interitūrae | interitūra | |
| genitive | interitūrī | interitūrae | interitūrī | interitūrōrum | interitūrārum | interitūrōrum | |
| dative | interitūrō | interitūrō | interitūrīs | ||||
| accusative | interitūrum | interitūram | interitūrum | interitūrōs | interitūrās | interitūra | |
| ablative | interitūrō | interitūrā | interitūrō | interitūrīs | |||
| vocative | interitūre | interitūra | interitūrum | interitūrī | interitūrae | interitūra | |