Definify.com
Definition 2024
iuratus
iuratus
Latin
Alternative forms
Participle
iūrātus m (feminine iūrāta, neuter iūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | iūrātus | iūrāta | iūrātum | iūrātī | iūrātae | iūrāta | |
genitive | iūrātī | iūrātae | iūrātī | iūrātōrum | iūrātārum | iūrātōrum | |
dative | iūrātō | iūrātō | iūrātīs | ||||
accusative | iūrātum | iūrātam | iūrātum | iūrātōs | iūrātās | iūrāta | |
ablative | iūrātō | iūrātā | iūrātō | iūrātīs | |||
vocative | iūrāte | iūrāta | iūrātum | iūrātī | iūrātae | iūrāta |
Descendants
References
- iuratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- IURATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)