Definify.com
Definition 2024
juratus
juratus
Latin
Participle
jūrātus m (feminine jūrāta, neuter jūrātum); first/second declension
- Alternative form of iuratus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jūrātus | jūrāta | jūrātum | jūrātī | jūrātae | jūrāta | |
| genitive | jūrātī | jūrātae | jūrātī | jūrātōrum | jūrātārum | jūrātōrum | |
| dative | jūrātō | jūrātō | jūrātīs | ||||
| accusative | jūrātum | jūrātam | jūrātum | jūrātōs | jūrātās | jūrāta | |
| ablative | jūrātō | jūrātā | jūrātō | jūrātīs | |||
| vocative | jūrāte | jūrāta | jūrātum | jūrātī | jūrātae | jūrāta | |
References
- juratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “juratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.