Definify.com
Definition 2024
iztulkojušais
iztulkojušais
Latvian
Participle
iztulkojušais (indef. iztulkojis)
- definite past active participle of iztulkot
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | iztulkojušais | iztulkojušie | iztulkojusī | iztulkojušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | iztulkojušo | iztulkojušos | iztulkojušo | iztulkojušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | iztulkojušā | iztulkojušo | iztulkojušās | iztulkojušo | |||||
| dative (datīvs) | iztulkojušajam | iztulkojušajiem | iztulkojušajai | iztulkojušajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | iztulkojušo | iztulkojušajiem | iztulkojušo | iztulkojušajām | |||||
| locative (lokatīvs) | iztulkojušajā | iztulkojušajos | iztulkojušajā | iztulkojušajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | iztulkojušo, iztulkojušais | iztulkojušie | iztulkojušo, iztulkojusī | iztulkojušās | |||||