Definify.com

Definition 2024

See also: manīt and maŋit

mānīt tr., 3rd conj., pres. mānu, māni, māna, past mānīju

conjugation of mānīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	mānu	mānīju	mānīšu	—
2nd pers. sg.	tu	māni	mānīji	mānīsi	māni
3rd pers. sg.	viņš, viņa	māna	mānīja	mānīs	lai māna
1st pers. pl.	mēs	mānām	mānījām	mānīsim	mānīsim
2nd pers. pl.	jūs	mānāt	mānījāt	mānīsiet, mānīsit	māniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	māna	mānīja	mānīs	lai māna

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	mānot		Present Active 1 (Adj.)		mānošs
Past	esot mānījis		Present Active 2 (Adv.)		mānīdams
Future	mānīšot		Present Active 3 (Adv.)		mānot
Imperative	lai mānot		Present Active 4 (Obj.)		mānām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		mānījis
Present	mānītu		Present Passive		mānāms
Past	būtu mānījis		Past Passive		mānīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmāna		Infinitive (nenoteiksme)		mānīt
Conjunctive 1	esot jāmāna		Negative Infinitive		nemānīt
Conjunctive 2	jāmānot		Verbal noun		mānīšana