Definify.com
Definition 2024
mīlētāja
mīlētāja
Latvian
Noun
mīlētāja m
- genitive singular form of mīlētājs
Etymology 2
From mīlēt (“to love”) + -āja, or mīlētājs (“lover”) + -a (“fem.”).
Pronunciation
Noun
mīlētāja f (4th declension, masculine form: mīlētājs)
- (female) lover (a woman who loves someone, who has sex with someone)
- Binnija vienmēr bijusi romantiska mīlētāja ― Binnija has always been a romantic lover
- Anna Kareņina: mīlētāja vai grēciniece? ― Anna Karenina: lover or sinner?
Declension
Declension of mīlētāja (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | mīlētāja | mīlētājas |
accusative (akuzatīvs) | mīlētāju | mīlētājas |
genitive (ģenitīvs) | mīlētājas | mīlētāju |
dative (datīvs) | mīlētājai | mīlētājām |
instrumental (instrumentālis) | mīlētāju | mīlētājām |
locative (lokatīvs) | mīlētājā | mīlētājās |
vocative (vokatīvs) | mīlētāja | mīlētājas |
Usage notes
The irregularly derived forms mīļotājs, mīļotāja in the sense of "one who likes (something), lover (of something)" is much more frequently used than the regularly derived form mīlētājs, mīlētāja — the latter is more often used in the sense of "one who has sex."