Definify.com
Definition 2024
marginatus
marginatus
Latin
Adjective
marginātus m (feminine margināta, neuter marginātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | marginātus | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
| genitive | marginātī | marginātae | marginātī | marginātōrum | marginātārum | marginātōrum | |
| dative | marginātō | marginātō | marginātīs | ||||
| accusative | marginātum | marginātam | marginātum | marginātōs | marginātās | margināta | |
| ablative | marginātō | marginātā | marginātō | marginātīs | |||
| vocative | margināte | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
Synonyms
Antonyms
Related terms
- margo, marginus, marginālis