Definify.com

Definition 2024

neaizstāvēt

conjugation of neaizstāvēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	neaizstāvu	neaizstāvēju	neaizstāvēšu	—
2nd pers. sg.	tu	neaizstāvi	neaizstāvēji	neaizstāvēsi	neaizstāvi
3rd pers. sg.	viņš, viņa	neaizstāv	neaizstāvēja	neaizstāvēs	lai neaizstāv
1st pers. pl.	mēs	neaizstāvam	neaizstāvējām	neaizstāvēsim	neaizstāvēsim
2nd pers. pl.	jūs	neaizstāvat	neaizstāvējāt	neaizstāvēsiet, neaizstāvēsit	neaizstāviet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	neaizstāv	neaizstāvēja	neaizstāvēs	lai neaizstāv

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	neaizstāvot		Present Active 1 (Adj.)		neaizstāvošs
Past	neesot aizstāvējis		Present Active 2 (Adv.)		neaizstāvēdams
Future	neaizstāvēšot		Present Active 3 (Adv.)		neaizstāvot
Imperative	lai neaizstāvot		Present Active 4 (Obj.)		neaizstāvam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		neaizstāvējis
Present	neaizstāvētu		Present Passive		neaizstāvams
Past	nebūtu aizstāvējis		Past Passive		neaizstāvēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	nebūt jāaizstāv		Infinitive (nenoteiksme)		neaizstāvēt
Conjunctive 1	neesot jāaizstāv		Positive Infinitive		aizstāvēt
Conjunctive 2	—		Verbal noun		neaizstāvēšana