Definify.com
Definition 2024
nekonstatējošs
nekonstatējošs
Latvian
Participle
nekonstatējošs (def. nekonstatējošais; adv. nekonstatējoši)
- not establishing, not determining, not noting; indefinite present active participle of nekonstatēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of nekonstatējošs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | nekonstatējošs | nekonstatējoši | nekonstatējoša | nekonstatējošas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | nekonstatējošu | nekonstatējošus | nekonstatējošu | nekonstatējošas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | nekonstatējoša | nekonstatējošu | nekonstatējošas | nekonstatējošu | |||||
| dative (datīvs) | nekonstatējošam | nekonstatējošiem | nekonstatējošai | nekonstatējošām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | nekonstatējošu | nekonstatējošiem | nekonstatējošu | nekonstatējošām | |||||
| locative (lokatīvs) | nekonstatējošā | nekonstatējošos | nekonstatējošā | nekonstatējošās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||