Definify.com
Definition 2024
organizaturus
organizaturus
Latin
Participle
organizātūrus m (feminine organizātūra, neuter organizātūrum); first/second declension
- about to organize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | organizātūrus | organizātūra | organizātūrum | organizātūrī | organizātūrae | organizātūra | |
| genitive | organizātūrī | organizātūrae | organizātūrī | organizātūrōrum | organizātūrārum | organizātūrōrum | |
| dative | organizātūrō | organizātūrō | organizātūrīs | ||||
| accusative | organizātūrum | organizātūram | organizātūrum | organizātūrōs | organizātūrās | organizātūra | |
| ablative | organizātūrō | organizātūrā | organizātūrō | organizātūrīs | |||
| vocative | organizātūre | organizātūra | organizātūrum | organizātūrī | organizātūrae | organizātūra | |