Definify.com
Definition 2024
poenitus
poenitus
Latin
Participle
poenītus m (feminine poenīta, neuter poenītum); first/second declension
- Alternative form of pūnītus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | poenītus | poenīta | poenītum | poenītī | poenītae | poenīta | |
| genitive | poenītī | poenītae | poenītī | poenītōrum | poenītārum | poenītōrum | |
| dative | poenītō | poenītō | poenītīs | ||||
| accusative | poenītum | poenītam | poenītum | poenītōs | poenītās | poenīta | |
| ablative | poenītō | poenītā | poenītō | poenītīs | |||
| vocative | poenīte | poenīta | poenītum | poenītī | poenītae | poenīta | |