Definify.com
Definition 2024
radicalis
radicalis
Latin
Adjective
rādīcālis m, f (neuter rādīcāle); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | rādīcālis | rādīcāle | rādīcālēs | rādīcālia | |
genitive | rādīcālis | rādīcālium | |||
dative | rādīcālī | rādīcālibus | |||
accusative | rādīcālem | rādīcāle | rādīcālēs | rādīcālia | |
ablative | rādīcālī | rādīcālibus | |||
vocative | rādīcālis | rādīcāle | rādīcālēs | rādīcālia |
Related terms
Descendants
References
- radicalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “radicalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.