Definify.com
Definition 2024
raksturīgs
raksturīgs
Latvian
Adjective
raksturīgs (def. raksturīgais, comp. raksturīgāks, sup. visraksturīgākais; adv. raksturīgi)
- characteristic, typical (such that it belongs to the essence of an entity; such that it distinguishes an entity from others)
- raksturīgas īpašības ― characteristic features
- raksturīga gaita ― characteristic gait
- raksturīgs smaids ― charactersitic smile
- raksturīgais ātrums ― characteristic speed
- ziemeļiem raksturīgs bargs klimats ― harsh climate is typical of the north
- darba mīlestība ir viņam raksturīga ― a love for work is characteristic for him
- kramaļģēm ir ļoti raksturīgi vāciņi ― diatom algae have very characteristic little enclosures
- ja vajadzētu ar vienu vārdu nosaukt Vijas visraksturīgāko īpašību, varētu teikt: vienkāršums ― if one needed to describe in one word Vija's most characteristic feature, one could say: simplicity
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of raksturīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | raksturīgs | raksturīgi | raksturīga | raksturīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | raksturīgu | raksturīgus | raksturīgu | raksturīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | raksturīga | raksturīgu | raksturīgas | raksturīgu | |||||
dative (datīvs) | raksturīgam | raksturīgiem | raksturīgai | raksturīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | raksturīgu | raksturīgiem | raksturīgu | raksturīgām | |||||
locative (lokatīvs) | raksturīgā | raksturīgos | raksturīgā | raksturīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||