Definify.com
Definition 2024
raksturs
raksturs
Latvian
Noun
raksturs m (1st declension)
- character, temperament, personality, nature (set of psychological and mental features typical of a certain individual, as revealed in his/her actions and behavior)
- dažādi raksturi ― different personalities
- maigs raksturs ― a gentle character, nature
- taisnīgs raksturs ― a righteous character, nature
- skarbs raksturs ― harsh character, nature
- ideāls raksturs ― ideal, perfect character
- rakstura īpašības ― character features
- rakstura diagnostika ― character diagnosis
- līdzsvarots raksturs ― a balanced character, personality
- māksliniekam jārāda tēli ar tipiskiem raksturiem ― an arist must show characters with typical personalities
- mums abiem bija gluži pretēji raksturi: Harijs - drosmīgs, atjautīgs, skaļš, es - pabailīgs, bikls un ļoti kluss ― the two of us had very different characters: Harijs (is) brave, resourceful, loud, (while) I (am) fearful, timid and very quiet
- character, temperament, nature (set of psychological and metal features that reflect the deeper nature of an individual, an animal)
- cilvēks ar raksturu ― a person of character
- viņam ir vājš raksturs ― he has a weak character
- viņam nav rakstura ― he has no character
- audzināt raksturu ― to educate (one's) character
- agresīva rakstura dzīvnieki ― animals of agressive character
- miermīlīga rakstura putni ― birds of peaceful character
- tas bija tāds raksturs, kas ne mirkli nespēja palikt mierā ― he had such a temperament that he couldn't stand still for a minute
- character, nature (set of features that distinguish something from other similar entities)
- publicistiska rakstura darbs ― work of journalistic nature
- pedagoģiska rakstura grāmata ― a book of pedagogical nature
- viņa augstu vērtē Ausekļa un viņa laikabiedru romantisma atkīvo, demokrātisko raksturu ― she appreciated Auseklis' and his contemporaries' romantic, active, democratic character, nature
- rekrūšu dziesmām pa lielākai daļai ir skumjš raksturs ― recruits' songs have for the most part a sad character
- Svētupei kādreiz bijis citāds raksturs ― once (in the past) Svētupe had a strange character
- medībām mūsu rapublikā ir sportisks raksturs ― in our republic, hunting has the character of a sport
- dažādi ir ceļi un līdzekļi, kurus mēs izmantojam, lai noskaidrotu slimības raksturu un būtību ― various are the ways and means which we use to determine the nature and essence of a disease
Declension
Declension of raksturs (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | raksturs | raksturi |
accusative (akuzatīvs) | raksturu | raksturus |
genitive (ģenitīvs) | rakstura | raksturu |
dative (datīvs) | raksturam | raksturiem |
instrumental (instrumentālis) | raksturu | raksturiem |
locative (lokatīvs) | raksturā | raksturos |
vocative (vokatīvs) | rakstur | raksturi |
Derived terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “raksturs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7