Definify.com
Definition 2024
serviturus
serviturus
Latin
Participle
servītūrus m (feminine servītūra, neuter servītūrum); first/second declension
- about to serve etc.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | servītūrus | servītūra | servītūrum | servītūrī | servītūrae | servītūra | |
| genitive | servītūrī | servītūrae | servītūrī | servītūrōrum | servītūrārum | servītūrōrum | |
| dative | servītūrō | servītūrō | servītūrīs | ||||
| accusative | servītūrum | servītūram | servītūrum | servītūrōs | servītūrās | servītūra | |
| ablative | servītūrō | servītūrā | servītūrō | servītūrīs | |||
| vocative | servītūre | servītūra | servītūrum | servītūrī | servītūrae | servītūra | |