Definify.com
Definition 2025
sortiturus
sortiturus
Latin
Participle
sortītūrus m (feminine sortītūra, neuter sortītūrum); first/second declension
- about to distribute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sortītūrus | sortītūra | sortītūrum | sortītūrī | sortītūrae | sortītūra | |
| genitive | sortītūrī | sortītūrae | sortītūrī | sortītūrōrum | sortītūrārum | sortītūrōrum | |
| dative | sortītūrō | sortītūrō | sortītūrīs | ||||
| accusative | sortītūrum | sortītūram | sortītūrum | sortītūrōs | sortītūrās | sortītūra | |
| ablative | sortītūrō | sortītūrā | sortītūrō | sortītūrīs | |||
| vocative | sortītūre | sortītūra | sortītūrum | sortītūrī | sortītūrae | sortītūra | |