Definify.com
Definition 2024
stipaturus
stipaturus
Latin
Participle
stīpātūrus m (feminine stīpātūra, neuter stīpātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | stīpātūrus | stīpātūra | stīpātūrum | stīpātūrī | stīpātūrae | stīpātūra | |
| genitive | stīpātūrī | stīpātūrae | stīpātūrī | stīpātūrōrum | stīpātūrārum | stīpātūrōrum | |
| dative | stīpātūrō | stīpātūrō | stīpātūrīs | ||||
| accusative | stīpātūrum | stīpātūram | stīpātūrum | stīpātūrōs | stīpātūrās | stīpātūra | |
| ablative | stīpātūrō | stīpātūrā | stīpātūrō | stīpātūrīs | |||
| vocative | stīpātūre | stīpātūra | stīpātūrum | stīpātūrī | stīpātūrae | stīpātūra | |