Definify.com
Definition 2024
sublaturus
sublaturus
Latin
Participle
sublātūrus m (feminine sublātūra, neuter sublātūrum); first/second declension
- about to raise, about to lift up, about to elevate
- about to remove, about to take away
- about to destroy, about to abolish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sublātūrus | sublātūra | sublātūrum | sublātūrī | sublātūrae | sublātūra | |
| genitive | sublātūrī | sublātūrae | sublātūrī | sublātūrōrum | sublātūrārum | sublātūrōrum | |
| dative | sublātūrō | sublātūrō | sublātūrīs | ||||
| accusative | sublātūrum | sublātūram | sublātūrum | sublātūrōs | sublātūrās | sublātūra | |
| ablative | sublātūrō | sublātūrā | sublātūrō | sublātūrīs | |||
| vocative | sublātūre | sublātūra | sublātūrum | sublātūrī | sublātūrae | sublātūra | |
References
- SUBLATURUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)