Definify.com
Definition 2024
summoniturus
summoniturus
Latin
Participle
summonitūrus m (feminine summonitūra, neuter summonitūrum); first/second declension
- Alternative form of submoniturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | summonitūrus | summonitūra | summonitūrum | summonitūrī | summonitūrae | summonitūra | |
| genitive | summonitūrī | summonitūrae | summonitūrī | summonitūrōrum | summonitūrārum | summonitūrōrum | |
| dative | summonitūrō | summonitūrō | summonitūrīs | ||||
| accusative | summonitūrum | summonitūram | summonitūrum | summonitūrōs | summonitūrās | summonitūra | |
| ablative | summonitūrō | summonitūrā | summonitūrō | summonitūrīs | |||
| vocative | summonitūre | summonitūra | summonitūrum | summonitūrī | summonitūrae | summonitūra | |