Definify.com
Definition 2024
terminaturus
terminaturus
Latin
Participle
terminātūrus m (feminine terminātūra, neuter terminātūrum); first/second declension
- about to terminate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | terminātūrus | terminātūra | terminātūrum | terminātūrī | terminātūrae | terminātūra | |
| genitive | terminātūrī | terminātūrae | terminātūrī | terminātūrōrum | terminātūrārum | terminātūrōrum | |
| dative | terminātūrō | terminātūrō | terminātūrīs | ||||
| accusative | terminātūrum | terminātūram | terminātūrum | terminātūrōs | terminātūrās | terminātūra | |
| ablative | terminātūrō | terminātūrā | terminātūrō | terminātūrīs | |||
| vocative | terminātūre | terminātūra | terminātūrum | terminātūrī | terminātūrae | terminātūra | |