Definify.com

Definition 2024


termino

termino

See also: término, terminó, and terminò

Catalan

Verb

termino

  1. first-person singular present indicative form of terminar

Esperanto

Pronunciation

  • IPA(key): /terˈmino/
  • Hyphenation: ter‧mi‧no
  • Rhymes: -ino

Noun

termino (accusative singular terminon, plural terminoj, accusative plural terminojn)

  1. term

Ido

Etymology

From Esperanto termino (term), from English terminus, French terminus, German Terminus and Termin, Italian termine, Spanish término, Russian термин (termin), all ultimately from Latin terminus.

Pronunciation

  • IPA(key): /ter.ˈmi.no/, /tɛɾ.ˈmi.nɔ/

Noun

termino (plural termini)

  1. boundary; terminus, farthest point
  2. (grammar) term
  3. (logic) (in syllogism) the major premise, minor premise or the middle
  4. (mathematics) term
  5. (mythology) divinity represented in a human form sculpted in blocks of stone

Derived terms


Italian

Verb

termino

  1. first-person singular present of terminare

Anagrams


Latin

Etymology

From terminus (bound, limit; end).

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈter.mi.noː/, [ˈtɛr.mɪ.noː]

Verb

terminō (present infinitive termināre, perfect active termināvī, supine terminātum); first conjugation

  1. I mark off (by boundaries), set bounds to; bound, limit.
  2. I define, fix, determine, circumscribe.
  3. I close, finish, end, terminate.

Inflection

   Conjugation of termino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present terminō terminās terminat termināmus terminātis terminant
imperfect terminābam terminābās terminābat terminābāmus terminābātis terminābant
future terminābō terminābis terminābit terminābimus terminābitis terminābunt
perfect termināvī termināvistī termināvit termināvimus termināvistis termināvērunt, termināvēre
pluperfect termināveram termināverās termināverat termināverāmus termināverātis termināverant
future perfect termināverō termināveris termināverit termināverimus termināveritis termināverint
passive present terminor termināris, termināre terminātur termināmur termināminī terminantur
imperfect terminābar terminābāris, terminābāre terminābātur terminābāmur terminābāminī terminābantur
future terminābor termināberis, terminābere terminābitur terminābimur terminābiminī terminābuntur
perfect terminātus + present active indicative of sum
pluperfect terminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect terminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present terminem terminēs terminet terminēmus terminētis terminent
imperfect terminārem terminārēs termināret terminārēmus terminārētis terminārent
perfect termināverim termināverīs termināverit termināverīmus termināverītis termināverint
pluperfect termināvissem termināvissēs termināvisset termināvissēmus termināvissētis termināvissent
passive present terminer terminēris, terminēre terminētur terminēmur terminēminī terminentur
imperfect terminārer terminārēris, terminārēre terminārētur terminārēmur terminārēminī terminārentur
perfect terminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect terminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present terminā termināte
future terminātō terminātō terminātōte terminantō
passive present termināre termināminī
future terminātor terminātor terminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives termināre termināvisse terminātūrus esse terminārī terminātus esse terminātum īrī
participles termināns terminātūrus terminātus terminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
termināre terminandī terminandō terminandum terminātum terminātū

Derived terms

Related terms

Descendants

References


Portuguese

Verb

termino

  1. first-person singular present indicative of terminar

Spanish

Verb

termino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of terminar.