Definify.com
Definition 2024
tincturus
tincturus
Latin
Participle
tinctūrus m (feminine tinctūra, neuter tinctūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tinctūrus | tinctūra | tinctūrum | tinctūrī | tinctūrae | tinctūra | |
| genitive | tinctūrī | tinctūrae | tinctūrī | tinctūrōrum | tinctūrārum | tinctūrōrum | |
| dative | tinctūrō | tinctūrō | tinctūrīs | ||||
| accusative | tinctūrum | tinctūram | tinctūrum | tinctūrōs | tinctūrās | tinctūra | |
| ablative | tinctūrō | tinctūrā | tinctūrō | tinctūrīs | |||
| vocative | tinctūre | tinctūra | tinctūrum | tinctūrī | tinctūrae | tinctūra | |