Definify.com
Definition 2024
tornaturus
tornaturus
Latin
Participle
tornātūrus m (feminine tornātūra, neuter tornātūrum); first/second declension
- about to turn
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tornātūrus | tornātūra | tornātūrum | tornātūrī | tornātūrae | tornātūra | |
| genitive | tornātūrī | tornātūrae | tornātūrī | tornātūrōrum | tornātūrārum | tornātūrōrum | |
| dative | tornātūrō | tornātūrō | tornātūrīs | ||||
| accusative | tornātūrum | tornātūram | tornātūrum | tornātūrōs | tornātūrās | tornātūra | |
| ablative | tornātūrō | tornātūrā | tornātūrō | tornātūrīs | |||
| vocative | tornātūre | tornātūra | tornātūrum | tornātūrī | tornātūrae | tornātūra | |