Definify.com
Definition 2024
trūcis
trūcis
See also: trucis
Latvian
Participle
trūcis (def. trūkušais)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of trūcis
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | trūcis | trūkuši | trūkusi | trūkušas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | trūkušu | trūkušus | trūkušu | trūkušas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | trūkuša | trūkušu | trūkušas | trūkušu | |||||
| dative (datīvs) | trūkušam | trūkušiem | trūkušai | trūkušām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | trūkušu | trūkušiem | trūkušu | trūkušām | |||||
| locative (lokatīvs) | trūkušā | trūkušos | trūkušā | trūkušās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||