Definify.com

Definition 2024


būtība

būtība

See also: būtībā

Latvian

Noun

būtība f (4th declension)

  1. essence (the deepest, most meaningful, most characteristic set of features of something)
    dzejas būtība ― the essence of poetry
    izlemt jautājumu pēc būtības ― to resolve the question by its essence, on its merits
    mainīties pašā būtībā ― to change fundamentally, in one's very essence
    tu esi paviršs dialektiķis un nemīli iedziļināties lietu būtībā ― you are a sketchy dialectician, (you) don't love to go into the essence of things
  2. essence (deepest spiritual content)
    ja cilvēks kādai lietai ar visu būtību tic tad viņ što arī panāk ― if a person believes in something with all his/her essence, heart, then s/he will obtain it
  3. (in the locative, used adverbially) in essence, essentially, basically
    būtībā tā bija kļūdain essence, basically that was a mistake
    atbilde būtībā bija pareiza ― the answer was essentially correct
    pie galda policistam pēkšņi atraisījās mēle; izrādījās, ka būtībā viņš ir liels pļāpa ― the officer at the desk suddenly loosened his tongue; it turned out that he essentially, in truth was a big talker

Declension

Related terms